• Kains un Ābels, 1; brālis brāli nokauj, 8; Kaina bērni, 17; Sets, 25.

  • 1 Un Ādams atzina Ievu, savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja Kainu un sacīja: es esmu dabūjusi vīru ar To Kungu.
  • 2 Un tā vēl dzemdēja viņa brāli, Ābelu; un Ābels palika par avju ganu, bet Kains palika par zemes kopēju.
  • 3 Un notikās pēc kāda laika, ka Kains Tam Kungam upuri nesa no zemes augļiem.
  • 4 Un Ābels arīdzan nesa no savu avju pirmdzimtiem un no viņu taukiem. Un Tas Kungs uzlūkoja Ābelu un viņa upuri.
  • 5 Bet Kainu un viņa upuri Viņš neuzlūkoja. Tad iedegās Kaina bardzība, un viņa vaigs raudzījās nikni.
  • 6 Un Tas Kungs sacīja uz Kainu: “Kāpēc tu esi apskaities, un kādēļ tavs vaigs raugās nikni?
  • 7 Vai nav tā: ja tu darīsi pareizi, tad vari savu vaigu pacelt; bet ja tu darīsi nepareizi, tad grēks guļ durvju priekšā un tīko pēc tevis, - bet tu, valdi pār to.” Un Kains runāja ar savu brāli Ābelu.
  • 8 Un notikās, kad tie bija laukā, tad Kains cēlās pret Ābelu, savu brāli, un viņu nokāva.
  • 9 Un Tas Kungs sacīja uz Kainu: “Kur ir Ābels, tavs brālis?” Un tas sacīja: “Es nezinu. Vai tad es sava brāļa sargs?”
  • 10 Un Viņš sacīja: “Ko tu esi darījis? Tava brāļa asiņu balss brēc uz Mani no zemes.
  • 11 Un nu esi nolādēts, nost no zemes, kas savu muti atpletusi, tava brāļa asinis saņemt no tavām rokām.
  • 12 Kad tu zemi strādāsi, tad tā vairs tev nedos savu spēku; tekulis un bēglis tu būsi virs zemes.”
  • 13 Un Kains sacīja uz To Kungu: “Mans noziegums ir lielāks, nekā to varētu panest.
  • 14 Redzi, Tu mani šodien izdzen no zemes, un man būs paslēpties no Tava vaiga un es būšu tekulis un bēglis virs zemes, un notiks, ka ikviens, kas mani atrod, tas mani nokaus.”
  • 15 Un Tas Kungs uz to sacīja: “Tādēļ, kas Kainu nokauj, tas taps septiņkārt atriebts.” Un Tas Kungs pielika Kainam zīmi, lai to nenokautu, kas to atrastu.
  • 16 Un Kains aizgāja no Tā Kunga vaiga un dzīvoja Noda zemē, Ēdenei pret rītiem.
  • 17 Un Kains atzina savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja Ēnohu; un viņš uztaisīja pilsētu un nosauca to pilsētu sava dēla Ēnoha vārdā.
  • 18 Un Ēnoham dzima Īrads, un Īrads dzemdināja Mehujaēlu, un Mehujaēls dzemdināja Metusaēlu, un Metusaēls dzemdināja Lāmehu.
  • 19 Un Lāmehs apņēma divas sievas; pirmai bija vārds Ada, un otrai bija vārds Cilla.
  • 20 Un Ada dzemdēja Jabalu; tas ir tēvs bijis tiem, kas teltīs dzīvoja un lopus audzināja.
  • 21 Un viņa brāļa vārds bija Jubals; tas ir tēvs bijis visiem, kuri spēlē cītaras un stabules.
  • 22 Un Cilla arīdzan dzemdēja Tubalkaīnu, kas bija visādu vara un dzelzs rīku kalējs. Un Tubalkaīna māsa bija Naāma.
  • 23 Un Lāmehs sacīja uz savām sievām: Ada un Cilla, klausiet manu balsi, jūs Lāmeha sievas, ņemiet vērā manus vārdus! Jo es vīru nokauju par savu vāti un jaunekli par savu brūci.
  • 24 Jo Kains taps septiņkārt atriebts, bet Lāmehs septiņdesmit septiņkārt.
  • 25 Un Ādams atzina atkal savu sievu, un tā dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Sets; jo (tā sacīja:) Dievs man ir licis citu dzimumu Ābela vietā, jo Kains to ir nokāvis.
  • 26 Un Setam arī dzima dēls, un tas nosauca viņa vārdu Enosu. Tai laikā iesāka piesaukt Tā Kunga vārdu.