• Jēkabs salīdzinājās ar savu brāli, 5; un nopērk zemes gabalu, 19.

  • 1 Un Jēkabs pacēla savas acis un redz, ka Ēsavs nāk un četrsimt vīri līdz ar to; tad viņš sadalīja bērnus pie Leas, pie Rahēles un pie divām kalponēm,
  • 2 Un lika kalpones un viņu bērnus priekšā, un Leū un viņas bērnus aiz tiem, un Rahēli un Jāzepu pēdējos.
  • 3 Un viņš pats gāja tiem priekšā un klanījās septiņreiz pie zemes, tiekams viņš tapa klāt pie sava brāļa.
  • 4 Un Ēsavs steidzās tam pretī un to apkampa un metās viņam ap kaklu un to skūpstīja, un tie raudāja.
  • 5 Un viņš pacēla savas acis un redzēja sievas un bērnus un sacīja: “Kas šie tev ir?” Un tas sacīja: “Šie ir bērni, ar ko Dievs tavu kalpu svētījis.”
  • 6 Tad kalpones piegāja, viņas un viņu bērni, un klanījās
  • 7 Un Lea piegāja arīdzan un viņas bērni, un klanījās, un pēc nāca Jāzeps un Rahēle un klanījās.
  • 8 Un viņš sacīja: Ķas viss tas tev par pulku, ko es esmu sastapis?” Un tas sacīja: “Lai es žēlastību atrastu tavās acīs, mans kungs.”
  • 9 Un Ēsavs sacīja: “Man pašam diezgan, brāli; paturi, kas tev ir.”
  • 10 Bet Jēkabs sacīja: “Ak ne! Lūdzams, ja es žēlastību esmu atradis tavās acīs, tad ņem manu dāvanu no manas rokas; jo tāpēc es tavu vaigu esmu redzējis, tā kā redz Dieva vaigu, un tu mani mīļi esi saņēmis.
  • 11 Pieņem lūdzams manu svētību, kas tev ir pievesta, jo Dievs mani ar to svētījis, un man ir viss papilnam.” Un tas viņu spieda, ka viņš to ņēma.
  • 12 Un viņš sacīja: “Nāc, ejam projām, es iešu tev līdzi.”
  • 13 Bet tas uz viņu sacīja: “Mans kungs zina, ka man sīki bērni un avis un teļu mātes; kad tos tikai vienu dienu pārdzītu, tad man visi lopiņi nomirtu.
  • 14 Ej, kungs, lūdzams savam kalpam pa priekšu, un es iešu ceļā lēniņām, tā kā mani lopiņi spēj, kas manā priekšā, un tā kā bērni spēj, tiekams es nāku pie sava kunga Seīrā.”
  • 15 Un Ēsavs sacīja: “Tad nu es atstāšu pie tevis kādus no ļaudīm, kas pie manis.” Un tas sacīja: “Kam tas vajadzīgs? Lai žēlastību atrodu sava kunga acīs.”
  • 16 Un Ēsavs tanī dienā griezās atpakaļ pa savu ceļu uz Seīru.
  • 17 Bet Jēkabs nogāja uz Sukotu un uzcēla sev namu, un taisīja laidarus saviem lopiem; tādēļ viņš tās vietas vārdu nosauca Sukota (laidari).
  • 18 Un Jēkabs nonāca sveiks vesels Šehemas pilsētā, kas ir Kanaāna zemē, no Mezopotamijas nākdams, un apmetās pilsētas priekšā.
  • 19 Un viņš pirka vienu zemes gabalu no Hamora, Šehema tēva, bērniem, par simts sudraba gabaliem, un uzcēla tur savu dzīvokli
  • 20 Un uztaisīja tur altāri un to nosauca: Stiprais Dievs ir Israēla Dievs.