• Dusas diena, 3; Paradīze, 8; Dievs rada sievu, 18.

  • 1 Tā tika pabeigtas debesis un zeme un viss viņu spēks.
  • 2 Un Dievs pabeidza septītajā dienā Savu darbu, ko bija darījis, un dusēja septītajā dienā no visa Sava darba, ko bija darījis.
  • 3 Un Dievs svētīja septīto dienu un to iesvētīja, tāpēc ka Viņš bija dusējis no visa Sava darba, ko Dievs bija radījis un taisījis.
  • 4 Tā debesis un zeme cēlušās, kad tās tapa radītas, dienā, kad Dievs Tas Kungs zemi un debesis darīja.
  • 5 Un vēl nekādu krūmu nebija laukā virs zemes, un vēl nekāda zāle nezēla, jo Dievs Tas Kungs vēl nebija licis lietum līt virs zemes, un cilvēka nebija, kas zemi būtu kopis.
  • 6 Bet migla cēlās no zemes un slapināja visu zemi.
  • 7 Un Dievs Tas Kungs taisīja cilvēku no zemes pīšļiem un iepūta viņa nāsīs dzīvības dvašu; tad cilvēks tapa par dzīvu dvēseli.
  • 8 Un Dievs Tas Kungs stādīja dārzu Ēdenē pret rītiem un iecēla tur cilvēku, ko Viņš bija taisījis.
  • 9 Un Dievs Tas Kungs izaudzināja no zemes visādus kokus, kurus jauki bija uzlūkot un labi ēst, un dzīvības koku dārza vidū, arī laba un ļauna atzīšanas koku.
  • 10 Un tekošs ūdens iztecēja no Ēdenes, dārzu slapināt, un no turienes tas dalījās un palika par četrām upēm.
  • 11 Pirmai ir vārds Pīšone: tā aptver apkārt visu Havilas zemi, kur zelts ir.
  • 12 Un tās zemes zelts ir labs; tur ir arī bdeliums un oniksa akmens.
  • 13 Un otrai upei ir vārds Gihone; tā aptver apkārt visu Kuša zemi.
  • 14 Un trešai upei ir vārds Hideķele; tā tek Assura zemei pret rītiem, un ceturtā upe ir Eifrate.
  • 15 Un Dievs Tas Kungs ņēma cilvēku un to ielika Ēdenes dārzā, lai tas to koptu un sargātu.
  • 16 Un Dievs Tas Kungs pavēlēja cilvēkam sacīdams: no visiem dārza augļiem tu vari ēst, kā tīk,
  • 17 Bet no laba un ļauna atzīšanas koka, no tā tev nebūs ēst, jo kurā dienā tu no tā ēdīsi, tu mirdams mirsi.
  • 18 Un Dievs Tas Kungs sacīja: nav labi, cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas ap to būs.
  • 19 Un Dievs Tas Kungs no zemes bija taisījis visus zvērus laukā un visus putnus apakš debess; un Viņš tos veda pie cilvēka, lai redzētu, kā tas tos nosauks, un kā cilvēks nosauktu ikvienu dzīvu dvašu, tā lai būtu viņas vārds.
  • 20 Tad cilvēks nosauca vārdus visiem lopiem un putniem apakš debess un visiem zvēriem laukā, bet cilvēkam neatradās palīgs, kas ap to būtu.
  • 21 Tad Dievs Tas Kungs cilvēkam sūtīja cietu miegu, un tas aizmiga. Un Viņš ņēma vienu no viņa ribām un aizpildīja to vietu ar miesu.
  • 22 Un Dievs Tas Kungs iztaisīja šo ribu, ko no cilvēka bija ņēmis, par sievu un pieveda to pie cilvēka.
  • 23 Un cilvēks sacīja: šī nu ir kauls no maniem kauliem un miesa no manas miesas, tā taps saukta sieva, tāpēc ka tā no vīra ir ņemta.
  • 24 Tādēļ vīrs atstās savu tēvu un savu māti un pieķersies pie savas sievas, un tie būs viena miesa.
  • 25 Un tie abi bija pliki, cilvēks un viņa sieva, un nekaunējās.