• Evaņģēlija mācība lai parādās Garā un spēkā, 4; miesīgs cilvēks svēto gudrību nesaprot, 11.

  • 1 Un pie jums nākdams, brāļi, es nenācu ar augstu valodu vai gudrību, jums Dieva liecību pasludinādams.
  • 2 Jo es nolēmu neko citu starp jums zināt, kā vien Jēzu Kristu un To pašu krustā sistu.
  • 3 Un es biju pie jums vājībā un bijāšanā un lielā drebēšanā.
  • 4 Un mana valoda un mana sludināšana nebija ar pārliecinošiem cilvēku gudrības vārdiem, bet gan ar Gara un spēka apliecināšanu,
  • 5 Lai jūsu ticība nebūtu cilvēku gudrībā, bet gan Dieva spēkā.
  • 6 Bet mēs sludinām gudrību starp tiem, kas ir pilnīgi, bet tā nav gudrība pie šīs pasaules, nedz pie šīs pasaules valdniekiem, kas iznīkst;
  • 7 Bet mēs sludinām Dieva gudrību noslēpumā, kas ir apslēpta, ko Dievs pirms pasaules laiku sākuma ir nolēmis mums par godību.
  • 8 Ko neviens no šīs pasaules virsniekiem nav atzinis; jo, ja viņi būtu atzinuši, tad viņi godības Kungu nebūtu krustā situši.
  • 9 Bet itin kā ir rakstīts: Ko acs nav redzējusi, un auss nav dzirdējusi, un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sataisījis tiem, kas Viņu mīļo.
  • 10 Bet mums Dievs to ir parādījis caur Savu Garu; jo Tas Gars izmana visas lietas, arī Dieva dziļumus.
  • 11 Jo kurš cilvēks zina, kas ir cilvēkā, kā vien cilvēka gars, kas ir viņā? Tāpat arī Dieva lietas neviens nezin, kā vien Dieva Gars.
  • 12 Bet mēs neesam dabūjuši pasaules garu, bet Garu, kas ir no Dieva, lai zinām, ko Dievs mums ir dāvinājis.
  • 13 To mēs arī nerunājam ar vārdiem, ko cilvēku gudrība māca, bet ar vārdiem, ko Svētais Gars māca, garīgas lietas garīgi apspriezdami.
  • 14 Bet miesīgs cilvēks nesaņem, kas ir no Dieva Gara, jo tas viņam ir ģeķība, un viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams.
  • 15 Bet garīgais cilvēks tiesā visas lietas, bet par viņu pašu neviens nespriež.
  • 16 Jo kas ir atzinis Tā Kunga prātu, ka tas Viņu pamācītu? Bet mums ir Kristus prāts.