• Par mīlestību.

  • 1 Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm, un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanīgs varš jeb šķindošs zvārgulis.
  • 2 Un ja man būtu praviešu mācība, un ja es zinātu visus noslēpumus un visu atzīšanu, un ja man būtu visa ticība, tā ka es varētu kalnus pārcelt, un man nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.
  • 3 Un ja es visu savu mantu dotu nabagiem, un ja es savu miesu nodotu, ka taptu sadedzināts, un man nebūtu mīlestības, tad tas man nepalīdzētu nenieka.
  • 4 Mīlestība ir lēnprātīga, tā ir laipna, mīlestība neskauž, mīlestība nelielās, tā neuzpūšās,
  • 5 Tā neturas netikli, tā nemeklē savu labumu, tā neapskaistās, tā nedomā uz ļaunu.
  • 6 Tā nepriecājās par netaisnību, bet tā priecājās par patiesību.
  • 7 Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cerē visu, tā panes visu.
  • 8 Mīlestība nekad nebeidzās, jebšu gan praviešu mācības mitēsies, un jebšu valodas beigsies, un jebšu atzīšana mitēsies.
  • 9 Jo tas ir mazums, ko zinām, un tas ir mazums, ko mācam.
  • 10 Bet kad pilnība nāks, tad tas, kas ir mazums, zudīs.
  • 11 Kad biju bērns, tad runāju kā bērns, man bija bērna prāts un bērna domas; bet kad paliku par vīru, tad atmetu bērna dabu.
  • 12 Jo tagad redzam kā caur spoguli, neskaidri, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu pa daļai, bet tad es atzīšu, tāpat kā es esmu atzīts.
  • 13 Bet nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs: bet lielākā no tām ir mīlestība.