Komentāri

21 Un tie piespieda kādu, kas, no lauka nākdams, garām gāja, Sīmani no Kirēnas, Aleksandra un Rufa tēvu, lai tas nestu Viņa krustu.

Par šo vīru Sīmani mēs vairāk nekā nezinām kā tikai to, kas rakstīts šajā pantā. Arī Mt. 27:32 un Lk. 23:26 viņš minēts kā Sīmanis no Kirēnas, neko nepasakot par viņa dēliem.

Tomēr varam veidot dažus secinājumus:

1. Marka evaņģēlijā Sīmaņa vārds lasītājiem tiek paskaidrots ar viņa dēlu palīdzību – „Aleksandra un Rufa” tēvs, kas nozīmē, ka viņa dēli evaņģēlija pirmajai auditorijai bija labi pazīstami.
2. Tā kā mums ir zināms, ka Marks šo evaņģēliju pierakstīja no tā, ko Pēteris sludināja Romā, tad varam domāt, ka Pētera klausītāji bija šī pirmā evaņģēlija auditorija, kas pazina Aleksandru un Rufu, bet, visticamāk, nepazina viņu tēvu Sīmani.
3. No evaņģēlijiem ir arī skaidrs, ka Dievs dažādos veidos uzrunāja un līdz ar to atpestīja cilvēkus, kas bija saistīti ar Jēzus krustā piesišanu. Piem.;
4. virsnieks pie krusta, Mr. 15:39;
5. noziedznieks pie krusta, kas atgriezās, Lk. 23:40-43;
6. daudzi, kas bija līdzdalīgi pie Jēzus krustā piesišanas, Ap.d. 2:36-41.
7. Tā kā Sīmanis no Kirēnas ir minēts vārdā, arī tajos evaņģēlijos, kuros nav minēti viņa dēli, un tā kā viņa dēli, acīmredzot, bija zināmi Romas kristiešiem, tad varam domāt, ka kaut kad pēc Jēzus krustā sišanas viņš kļuva par kristieti, pie tam ļoti iespējams, ka sava loma tajā bija tam, ka viņam bija jānes Jēzus krusts.
8. Dievs izmantoja toreiz Sīmaņa no Kirēnas pieredzi, virsnieka, noziedznieka pie krusta un daudzu Jēzus krustā piesišanas līdzdalībnieku pieredzi, lai viņus vestu pie ticības Jēzum. Tā Dievs izmanto dažādas situācijas arī mūsu dzīvē, kas tai brīdī var nebūt patīkamas, lai mūs vestu pie Sevis.