20 Uz farizeju jautājumu, kad nākšot Dieva valstība, Viņš tiem atbildēja: "Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā.
21 Nevarēs arī sacīt: redzi, še viņa ir vai tur, - jo, redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū."
Jēzus atbilde farizejiem ir saistīta ar mācību, kuru Viņš tūlīt pēc tam deva saviem mācekļiem (sk. tālāk no 22.p.)
I. Kā saprast frāzi: “ir jūsu vidū”, grieķu val.: ἐντὸς ὑμῶν ἐστιν? To var tulkot: “ir iekš jums” vai “ir jūsos”, vai arī to var tulkot “ir starp jums”.
Ja tulko, ka tā ir jūsos, tad varētu domāt, ka tā ir cilvēku sirdīs. Bet šāda pieeja, kaut arī daudziem patīkama, kas saka, ka viņi jau savās sirdīs tic, tomēr nav pilnīga, jo
Jēzus bija redzams zemes dzīves laikā un
savos sekotājos Viņš prasīja tādu paklausību un izmaiņas, ko varēja redzēt, novērot un dzirdēt arī citi.
Pareizāk būtu saprast, ka Dieva valstība ir starp mācekļiem Jēzus personā. Sk. arī Lk. 11:20: “Bet, ja Es ļaunos garus izdzenu ar Dieva pirkstu, tad jau Dieva valstība pie jums ir atnākusi.”
Daudzi cilvēki gan nepareizi domāja par to, kā Jēzus varētu izvest savu valdīšanu. Tāpēc arī ir saprotams, ko Jēzus Pilātam sacīja, sk Jņ. 18:36:
36 Jēzus atbildēja: “Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja Mana valstība būtu no šīs pasaules, mani sulaiņi cīnītos par to, lai Es nekristu jūdu rokās. Bet nu Mana valstība nav no šejienes.”
Arī ap. Pāvils rāda, ka Dieva valstības jeb valdīšanas klātbūtne ir iekšēja un ārēja vienlaicīgi, Rom. 14:17-18:
17 Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā.
18 Tad nu tas, kas šinīs lietās kalpo Kristum, ir Dievam tīkams un cienījams cilvēku starpā.
II. Tai pat laikā, saskaņā ar 21.p. vārdiem: “Nevarēs arī sacīt: redzi, še viņa ir vai tur”, - Dieva valstību nevar lokalizēt jeb sadalīt pa reģioniem, kuros tā atklājas. Tas nozīmē, ka neviena konfesija nevar un nedrīkst paziņot: “Pie mums Jēzus ir, bet pie jums Viņš nav.” Neviens bagāts vai nabags sava dzīves stāvokļa dēļ nevar paziņot: “Man Jēzus ir, bet tev Jēzus nav.” Jo Jēzus ir šajā pasaulē: toreiz klātesošā Jēzus personā (Lk. 11:20), šodien caur saviem ļaudīm, kas dzīvo Viņam paklausīgu dzīvi: caur draudzi un katru kristieti individuāli.
III. Cilvēki tajā laikā gaidīja Dieva valstības atklāšanos.
Lk. 3:15:
“Bet, kad ļaudis savās gaidās par Jāni savās sirdīs domāja, vai tas varbūt neesot Kristus …”
Jņ. 1:19.20:
19 Šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzālemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: "Kas tu esi?"
20 Viņš atzinās un neliedzās, bet apliecināja: "Es neesmu Kristus."
Lk. 24:21:
“Bet mēs cerējām, ka Viņš ir Tas, kas Israēlu atpestīs …”
Kamēr cilvēki gaida uz kaut ko ārēju, bet negrib ticēt Jēums un ļaut Viņam pārveidot viņu dzīves, tikmēr cilvēki nav atvērti Dieva pārveidojošam spēkam. Cilvēku lielākā problēma ir grēks, kas viņus šķir no Dieva un svētdzīves. Tur uzvara nāk ar paklausību Dievam. Tā tas bija toreiz: Jēzus bija viņu vidū un jautājums bija par to, vai viņi ticēs Jēzum. Un tā arī šodien: kad Dieva Svētais Gars ar Dieva vārdu uzrunā cilvēkus, jautājums ir, vai viņi atvērs savu sirdi Dievam, ticēs Jēzum, nožēlos grēkus un ļaus Jēzum kļūt par viņu Kungu.
Komentāri
Jēzus atbilde farizejiem ir saistīta ar mācību, kuru Viņš tūlīt pēc tam deva saviem mācekļiem (sk. tālāk no 22.p.)
I. Kā saprast frāzi: “ir jūsu vidū”, grieķu val.:
ἐντὸς ὑμῶν ἐστιν?To var tulkot: “ir iekš jums” vai “ir jūsos”, vai arī to var tulkot “ir starp jums”.Daudzi cilvēki gan nepareizi domāja par to, kā Jēzus varētu izvest savu valdīšanu. Tāpēc arī ir saprotams, ko Jēzus Pilātam sacīja, sk Jņ. 18:36:
Arī ap. Pāvils rāda, ka Dieva valstības jeb valdīšanas klātbūtne ir iekšēja un ārēja vienlaicīgi, Rom. 14:17-18:
II. Tai pat laikā, saskaņā ar 21.p. vārdiem: “Nevarēs arī sacīt: redzi, še viņa ir vai tur”, - Dieva valstību nevar lokalizēt jeb sadalīt pa reģioniem, kuros tā atklājas. Tas nozīmē, ka neviena konfesija nevar un nedrīkst paziņot: “Pie mums Jēzus ir, bet pie jums Viņš nav.” Neviens bagāts vai nabags sava dzīves stāvokļa dēļ nevar paziņot: “Man Jēzus ir, bet tev Jēzus nav.” Jo Jēzus ir šajā pasaulē: toreiz klātesošā Jēzus personā (Lk. 11:20), šodien caur saviem ļaudīm, kas dzīvo Viņam paklausīgu dzīvi: caur draudzi un katru kristieti individuāli.
III. Cilvēki tajā laikā gaidīja Dieva valstības atklāšanos.
Lk. 3:15:
Jņ. 1:19.20:
Lk. 24:21:
Kamēr cilvēki gaida uz kaut ko ārēju, bet negrib ticēt Jēums un ļaut Viņam pārveidot viņu dzīves, tikmēr cilvēki nav atvērti Dieva pārveidojošam spēkam. Cilvēku lielākā problēma ir grēks, kas viņus šķir no Dieva un svētdzīves. Tur uzvara nāk ar paklausību Dievam. Tā tas bija toreiz: Jēzus bija viņu vidū un jautājums bija par to, vai viņi ticēs Jēzum. Un tā arī šodien: kad Dieva Svētais Gars ar Dieva vārdu uzrunā cilvēkus, jautājums ir, vai viņi atvērs savu sirdi Dievam, ticēs Jēzum, nožēlos grēkus un ļaus Jēzum kļūt par viņu Kungu.