21 skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību.
Tā kā pēc tam, kad Pāvils 22. pantā ir aprakstījis Gara augli, viņš 23. pantā saka, ka pret tādām lietām nav bauslības, tad varam saprast, ka 19.-21.p. aprakstītie grēcīgās dabas izraisītie darbi ir tie, pret kuriem ir bauslība. Un saskaņā ar Dieva likumu:
21 ... tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību.
Vārdu nozīmes:
netiklība - πορνεία – netiklība; nelikumīgas seksuālas attiecības (kurā ietilpst: laulības pārkāpšana, netiklība, homoseksuālisms, kopošanās ar dzīvniekiem u.c.); pārnestā nozīmē: elku pielūgšana.
ienaids - ἔχθραι, no ἔχθρα – naids. Pirmais vārds šajā sarakstā, kas ir daudzsk.: naidi. (Nākošie divi vārdi ir viensk., tad visi pārējie daudzsk.)
strīdi - ἔρις – strīds.
nenovīdība - ζῆλος – dedzība, greizsirdība.
dusmas - θυμοί, no θυμός - kaislība, dusmas, karstums, dusmas, kas uzreiz uzvārās un drīz atkal norimst; svelme, degsme.
ķildas - ἐριθείαι, no ἐριθεία – sevis izvirzīšana, sāncensība, ambīcija.
šķelšanās - διχοστασίαι, no διχοστασία – nesaskaņas, šķelšanās.
ķecerība - αἱρέσεις, no αἵρεσις – ņemšana, sagūstīšana; izvēlēšanās; cilvēku kopība, kas seko saviem principiem; nesaskaņas.
skaudība - φθόνοι, no φθόνος – skaudība.
dzeršana - μέθαι, no μέθη – reibums, dzērums.
dzīrošana - κῶμοι, no κῶμος – uzdzīve. Šo vārdu parasti lieto dzīrēs un dzeršanas ballītēs, kas ilgst līdz vēlai naktij un kur ļaujas uzdzīvei.
tamlīdzīgas lietas - τὰ ὅμοια τούτοις:
“... par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību.”
“es iepriekš saku” – darb. v. tagadnē - προλέγω.
“kā jau esmu senāk sacījis” - καθὼς προεῖπον, kur προεῖπον ir aorists no tā paša προλέγω.
“tie, kas tādas lietas dara” – lietots prezenta divdabis ar artikulu: οἱ ... πράσσοντες - “tie, kas ir ... daroši”. Dieva valstības mantošana tādiem nav iespējama.
Tas nozīmē, ka grēcīgās dabas nepaļāvība uz Kristu, bet pieķeršanās bauslībai (piem., apgraizīšanai), lai pats mērītu cik labs es esmu un kādu drošību es iegūstu to turot, noved ne tikai pie citu nievāšanas un paaugstināšanās pār citiem (13.,15.,26.p.), bet arī pie bauslības sprieduma par mums, ka esam to pārkāpuši (22. un 23.p. – pret ko nav bauslība; tātad pret 19.-21.p. aprakstītiem grēkiem ir bauslība; sk. arī 18.p. ). Mēs nespējam nedarīt visu to, ko bauslība aizliedz, kas uzskaitīts 19.-21.p. Tā kā kaut vienu reizi izdarot kaut vienu no šiem grēkiem pār cilvēkiem nāk spriedums: „tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību,” tad ar to saprotam, ka tie, kas šos grēkus dara, ir pazuduši.
Saskaroties ar savu vājumu cīņā pret grēku (Rom. 7. nod.) un redzot savas nepilnības (1.Jņ. 3:2 un 1.Kor. 15:42.43), mums ir vēlēšanās pēc iespējas ātrāk gūt uzvaru pār savām vājībām un grēkiem. Tad rodas kārdinājums pievērsties cilvēcīgiem līdzekļiem, kā galatieši tika ievilināti bauslības turēšanā, ar kuras palīdzību kļūt patīkamiem cilvēkiem (Gal. 1:6; 3:1.3; 4:10; 5:2). Protams, arī kristietim ir jātur bauslība, bet šai likumu ievērošanai ir jātiek motivētai ar Kristus paveikto darbu un paļāvībai uz to, nevis ar standartu izpildīšanu. Pie tam, kopš Jēzus nomira par mūsu grēkiem, daudzi VD likumi vairs nav spēkā.
Komentāri
Tā kā pēc tam, kad Pāvils 22. pantā ir aprakstījis Gara augli, viņš 23. pantā saka, ka pret tādām lietām nav bauslības, tad varam saprast, ka 19.-21.p. aprakstītie grēcīgās dabas izraisītie darbi ir tie, pret kuriem ir bauslība. Un saskaņā ar Dieva likumu:
Vārdu nozīmes:
πορνεία– netiklība; nelikumīgas seksuālas attiecības (kurā ietilpst: laulības pārkāpšana, netiklība, homoseksuālisms, kopošanās ar dzīvniekiem u.c.); pārnestā nozīmē: elku pielūgšana.ἀκαθαρσία– netīrība, nešķīstība.ἀσέλγεια- nevaldāma iekāre, pārmērība, izlaidība, bezkaunība, nekaunība.εἰδωλολατρία– tēla pielūgšana. 4x JD: 1.Kor. 10,14; Gal. 5,20; Kol. 3,5; 1.Pēt. 4,3.φαρμακεία– zāļu lietošana, zāļu došana; saindēšana; burvestība, burvju māksla. 2x JD: Gal. 5,20; Atkl. 18,23.ἔχθραι, noἔχθρα– naids. Pirmais vārds šajā sarakstā, kas ir daudzsk.: naidi. (Nākošie divi vārdi ir viensk., tad visi pārējie daudzsk.)ἔρις– strīds.ζῆλος– dedzība, greizsirdība.θυμοί, noθυμός- kaislība, dusmas, karstums, dusmas, kas uzreiz uzvārās un drīz atkal norimst; svelme, degsme.ἐριθείαι, noἐριθεία– sevis izvirzīšana, sāncensība, ambīcija.διχοστασίαι, noδιχοστασία– nesaskaņas, šķelšanās.αἱρέσεις, noαἵρεσις– ņemšana, sagūstīšana; izvēlēšanās; cilvēku kopība, kas seko saviem principiem; nesaskaņas.φθόνοι, noφθόνος– skaudība.μέθαι, noμέθη– reibums, dzērums.κῶμοι, noκῶμος– uzdzīve. Šo vārdu parasti lieto dzīrēs un dzeršanas ballītēs, kas ilgst līdz vēlai naktij un kur ļaujas uzdzīvei.tamlīdzīgas lietas -
τὰ ὅμοια τούτοις:προλέγω.καθὼς προεῖπον, kurπροεῖπονir aorists no tā pašaπρολέγω.πράσσοντες- “tie, kas ir ... daroši”. Dieva valstības mantošana tādiem nav iespējama.Tas nozīmē, ka grēcīgās dabas nepaļāvība uz Kristu, bet pieķeršanās bauslībai (piem., apgraizīšanai), lai pats mērītu cik labs es esmu un kādu drošību es iegūstu to turot, noved ne tikai pie citu nievāšanas un paaugstināšanās pār citiem (13.,15.,26.p.), bet arī pie bauslības sprieduma par mums, ka esam to pārkāpuši (22. un 23.p. – pret ko nav bauslība; tātad pret 19.-21.p. aprakstītiem grēkiem ir bauslība; sk. arī 18.p. ). Mēs nespējam nedarīt visu to, ko bauslība aizliedz, kas uzskaitīts 19.-21.p. Tā kā kaut vienu reizi izdarot kaut vienu no šiem grēkiem pār cilvēkiem nāk spriedums: „tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību,” tad ar to saprotam, ka tie, kas šos grēkus dara, ir pazuduši.
Saskaroties ar savu vājumu cīņā pret grēku (Rom. 7. nod.) un redzot savas nepilnības (1.Jņ. 3:2 un 1.Kor. 15:42.43), mums ir vēlēšanās pēc iespējas ātrāk gūt uzvaru pār savām vājībām un grēkiem. Tad rodas kārdinājums pievērsties cilvēcīgiem līdzekļiem, kā galatieši tika ievilināti bauslības turēšanā, ar kuras palīdzību kļūt patīkamiem cilvēkiem (Gal. 1:6; 3:1.3; 4:10; 5:2). Protams, arī kristietim ir jātur bauslība, bet šai likumu ievērošanai ir jātiek motivētai ar Kristus paveikto darbu un paļāvībai uz to, nevis ar standartu izpildīšanu. Pie tam, kopš Jēzus nomira par mūsu grēkiem, daudzi VD likumi vairs nav spēkā.