8 Gan toreiz jūs, Dievu nepazīdami, kalpojāt tiem, kas pēc būtības nav dievi.
9 Bet tagad, kad jūs Dievu esat atzinuši vai, labāki sakot, kad Dievs jūs ir atzinis, kā tad jūs atkal atgriežaties pie nespēcīgajiem un nabadzīgajiem pirmspēkiem un tiem atkal no jauna gribat kalpot?
10 Jūs cienījat dienas, mēnešus, gadus un laikus.
11 Es bīstos, ka tik nebūtu velti pie jums strādājis.
Šo ir ļoti nopietni vārdi iepretī tam, ko Pāvils bija rakstījis pirms tam. Saskaņā ar Pāvila sacīto 8.-11.p.: atgriešanās pie kalpošanas elkiem padara iepriekš saņemto veltīgu. Šajā gadījumā tā ir novēršanās no Kristus caur to, ka galatieši pievērsās bauslības pildīšanai kā glābšanas līdzeklim.
“jūs … kalpojāt”, 8.p. Galatieši bija pagāni jeb cittautieši, kas pirms nākšanas pie Kristus bija kalpojuši elkiem. Aiz elkiem ir dēmoni, pēc 1.Kor. 10:19-21.
“jūs atkal atgriežaties …?” 9.p. Atkal Pāvils lieto to pašu vārdu στοιχεῖα, ko 3.p. (iespējamās nozīmes: pamatprincipi, materiālās pasaules pamatsastāvdaļas, garīgas būtnes jeb gari). Šeit tiek iezīmēts ļoti spēcīgs un pārsteidzošs kontrasts. Pie tam Pāvils akcentē, ka Dievs bija viņus atzinis. Galatiešu novēršanās nav vienkārši neitrāla rīcība; tā ir novēršanās no Dieva. Sk. Gal. 1:6:
6 Es brīnos, ka jūs tik drīz novēršaties no tā, kas jūs aicinājis Kristus žēlastībā ...
10.p. paskaidro, kā tieši galatieši novērsās no Dieva un Kristus: „Jūs cienījat dienas, mēnešus, gadus un laikus.” Par kādiem svētkiem varētu būt runa? Tā kā šī vēstule gan runā uz kristiešiem, kas nākuši no pagānu vidus, bet problēmas ir tās, kuras cēla kristieši, kuru domāšana bija balstīta judaismā (kā Ap.d. 15:1, sk. arī Gal. 3:2; 4:10.21; 5:2-4; 6:12.13), tad iespējams, ka šeit runa ir par judaismā praktizētām svētām dienām (arī apgraizīšana un bauslības tūrēšana, par kurām runāts šajā vēstulē, nebija lietas, ko būtu praktizējuši pagāni pirms nākšanas pie Kristus).
Ja tas ir tā, tad problēma ir ļoti nopietna, jo 9. un 10.p. kopā skatīti liek domāt, ka likumu turēšana, kas nāk no jūdaisma, ir šī atgriešanās pie kalpošanas dēmoniem. Kā tas var būt? – Tāpēc, ka tā ir novēršanās no Kristus un tā ir novēršanās no Dieva, sk. Gal. 1:6-9. Bet Kristū taču viss ir piepildīts! (Sk. kontrastu starp 3.Moz. 23.nod., kur ir runa par svētām dienām un svētku laikiem, un Rom. 15:5).
Ja mēs savā dzīvē likumus, pat VD likumus, uzlūkosim kā nepieciešamu līdzekli, lai mēs tiktu pestīti, tad šie likumi ir tie, uz kuriem mēs skatāmies vairāk, nekā uz Dievu un Viņa Dēlu Jēzu, un tie kļūst par elkiem mūsu dzīvē. 1.Tim. 4:1-5:
1 Gars skaidri saka, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām,
2 padodamies melkuļu liekulīgajiem vārdiem, kam pašu sirdsapziņa ar kauna zīmi iededzināta.
3 Tie aizliedz doties laulībā, pavēl atturēties no barības vielām, ko Dievs ir radījis, lai ticīgie un patiesības atzinēji saņemtu tās ar pateicību.
4 Jo katra Dieva radība ir laba, un nekas nav atmetams, ko saņem ar pateicību;
5 jo svētumu tam piešķir Dieva vārds un lūgšana.
Tātad dēmoniskas ir tās mācības, kas novērš uzmanību no Jēzus un kas liek pašam cilvēkam ar kādu likumu turēšanu izskatīties labi. Tāpēc ap. Pāvils saka, 11.p.: “Es bīstos, ka tik nebūtu velti pie jums strādājis.”
Komentāri
Šo ir ļoti nopietni vārdi iepretī tam, ko Pāvils bija rakstījis pirms tam. Saskaņā ar Pāvila sacīto 8.-11.p.: atgriešanās pie kalpošanas elkiem padara iepriekš saņemto veltīgu. Šajā gadījumā tā ir novēršanās no Kristus caur to, ka galatieši pievērsās bauslības pildīšanai kā glābšanas līdzeklim.
“jūs … kalpojāt”, 8.p. Galatieši bija pagāni jeb cittautieši, kas pirms nākšanas pie Kristus bija kalpojuši elkiem. Aiz elkiem ir dēmoni, pēc 1.Kor. 10:19-21.
“jūs atkal atgriežaties …?” 9.p. Atkal Pāvils lieto to pašu vārdu
στοιχεῖα, ko 3.p. (iespējamās nozīmes: pamatprincipi, materiālās pasaules pamatsastāvdaļas, garīgas būtnes jeb gari). Šeit tiek iezīmēts ļoti spēcīgs un pārsteidzošs kontrasts. Pie tam Pāvils akcentē, ka Dievs bija viņus atzinis. Galatiešu novēršanās nav vienkārši neitrāla rīcība; tā ir novēršanās no Dieva. Sk. Gal. 1:6:10.p. paskaidro, kā tieši galatieši novērsās no Dieva un Kristus: „Jūs cienījat dienas, mēnešus, gadus un laikus.” Par kādiem svētkiem varētu būt runa? Tā kā šī vēstule gan runā uz kristiešiem, kas nākuši no pagānu vidus, bet problēmas ir tās, kuras cēla kristieši, kuru domāšana bija balstīta judaismā (kā Ap.d. 15:1, sk. arī Gal. 3:2; 4:10.21; 5:2-4; 6:12.13), tad iespējams, ka šeit runa ir par judaismā praktizētām svētām dienām (arī apgraizīšana un bauslības tūrēšana, par kurām runāts šajā vēstulē, nebija lietas, ko būtu praktizējuši pagāni pirms nākšanas pie Kristus).
Ja tas ir tā, tad problēma ir ļoti nopietna, jo 9. un 10.p. kopā skatīti liek domāt, ka likumu turēšana, kas nāk no jūdaisma, ir šī atgriešanās pie kalpošanas dēmoniem. Kā tas var būt? – Tāpēc, ka tā ir novēršanās no Kristus un tā ir novēršanās no Dieva, sk. Gal. 1:6-9. Bet Kristū taču viss ir piepildīts! (Sk. kontrastu starp 3.Moz. 23.nod., kur ir runa par svētām dienām un svētku laikiem, un Rom. 15:5).
Ja mēs savā dzīvē likumus, pat VD likumus, uzlūkosim kā nepieciešamu līdzekli, lai mēs tiktu pestīti, tad šie likumi ir tie, uz kuriem mēs skatāmies vairāk, nekā uz Dievu un Viņa Dēlu Jēzu, un tie kļūst par elkiem mūsu dzīvē. 1.Tim. 4:1-5:
Tātad dēmoniskas ir tās mācības, kas novērš uzmanību no Jēzus un kas liek pašam cilvēkam ar kādu likumu turēšanu izskatīties labi. Tāpēc ap. Pāvils saka, 11.p.: “Es bīstos, ka tik nebūtu velti pie jums strādājis.”